济拔(jì bō) “relieves, saves”
HD. 6.192a(水浒传); DK. 7.316d(*[唐代]);
15a17.告,舍利弗! 汝诸人等 皆是吾子 我则是父 汝等累劫 众苦所烧 我皆济拔 令出三界(v)
K. 91.9.niṣkāsita(v.l. niṣkāśita); Z. 78b3.常观省(←者); cf. Krsh. 76; ;