师子吼(shī zǐ hǒu) “a lion’s roar (= preaching of a buddha); utters a lion’s roar”
HD. 3.716b(维摩经); DK. 4.436ab(法华经); Krsh(1998) , s.v.;
34a7.其多宝佛 虽久灭度 以大誓愿 而师子吼(v)
K. 252.6.siṃhanāda~; Z. 104b23.(闻见)师子座(!);
36b15.时诸菩萨……便于佛前作师子吼,而发誓言:“世尊!我等……”(p)
K. 271.2.siṃhanādaṃ nadante sma; O. .siṃhanādaṃ nadinsu; F. .siṃhanādaṃ nadinsuḥ; Z. 106c20.师子吼;
45b5(K. 336.10.siṃhanāda~; Z. 116c17.师子吼)